IT tendences Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

IT tendences Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

Kas nosaka IT attīstību?
Pārsvarā to nosaka IT produktu izstrādātāji, kam tikpat nepieciešams ir arī fakts, ka radītie produkti tiek veiksmīgi izmantoti. Savukārt maksimālais ātrums, kuru izmanto  IT biznesa korporatīvajos risinājumos, nav īsti pieejams privātajā sektorā. Uzņēmums ATEA veica unikālu pētījumu – intervijas ar 200 IT uzņēmumu vadītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

 

Stabilitāte līdz ar atjauninājumiem  
“Ja jūs vēlaties pārdot produktu igauņiem, sakiet, ka viņi būs pirmie, kas viņu pielietos. Ja jūs vēlaties pārdot produktus lietuviešiem – sakiet, ka visiem kaimiņiem šis produkts jau ir”, ar smaidu uz lūpām ziņoja Sociālās informācijas centra (SIC) pētniecības stratēģijas direktors Ruth Gaudiešienė. Ziņojumā apkopotie dati liecina, ka IT inovācijas pielietojumi sasniedzami 91% Igaunijā, 78% Lietuvā un 63% Latvijas uzņēmumos. Virtualizācijas jomā mēs mazliet atpaliekam no pārējiem – Lietuvā un Igaunijā tas sasniedz 88%, bet pie mums Latvijā – 82%. Igauņi ir vadībā ar video konferenču un mobilo integrēto ierīču risinājumu jomu.

ATEA un SIC apkopojot datus, izšķir divu veidu līderus – “optimizētājus” un “attīstītājus”. Pirmie ir vairāk – par  59%. Izrādās, popularitāti IT tirgū sāk iegūt programmatūra kā pakalpojums, uz to norāda 29% no IT departamenta. Otrā populārākā inovācija – darbavietu virtualizācija. Tendence rāda, ka attālinātās darbavietas tomēr iegūs savu nišu, kas jau tiek daļēji novērots.

Pieaug datu virtualizācijas apjoms. 77% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem apgalvo, ka jau ir veikuši daļēju virtualizāciju, 12% pilnu, bet 11% neizmanto virtualizāciju vispār. Fiziskos serverus pašlaik izmanto 86% aptaujāto Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu. 57% izmanto vietējo virtualizāciju, 53% – privātos mākoņus. Tiek plānots, ka pēc trijiem gadiem privāto mākoņu risinājumi pieaugs, taču fizisko serveru un vietējās virtualizācijas risinājumi samazināsies.
Tika noskaidrots, kas rada bažas un kādi iespējamie šķēršļi ir gaidāmi, ieviešot jaunos IT risinājumus. 71% respondentu norādīja papildu izmaksas un šaubas par to, vai tie tiks aplikti ar pievienoto vērtību, aptuveni puse norādīja uz pieredzes trūkumu darbā ar virtualizāciju un to reālos piemērus. Virtuālo drošības vidi apšaubīja tikai trešā daļa no IT vadītājiem.
Lielākie ieguvumi no virtualizācijas ir atzīti par infrastruktūras elastību, mērogapjomu, vieglu jauno sistēmu izvietošanu (norādīja 90% uzņēmumu IT vadītāji), 61% tic vieglākā infrastruktūras apsaimniekošanā, 59% – cer uz izmaksu ietaupījumiem gandrīz uz pusi – precīzāku izmaksu sadalījumu.

 

Video konferences
Novērtējot visas trīs valstis kopumā par video konferenču iegādāto risinājumu pielietošanu, to izmanto 76% aptaujāto. Bezmaksas komunikāciju programmas izmanto 49%, un slēdz līgumus ar šāda veida pakalpojumu sniedzējiem – 12% respondentu. Izmantojot bezmaksas risinājumus, ar tiem apmierināti ir 75% – acīmredzami, ka ir centieni saglabāt pašreizējo tehnoloģiju. Tie, kuri nevēlās šo pakalpojumu un neredz tā priekšrocības, ir tikai 20%.

37% paziņoja, ka vismaz reizi mēnesī komunicē ar kontaktiem savā valstī, 32% – vismaz reizi mēnesī komunicē ar kolēģiem un sadarbības partneriem ārzemēs. Runājot par video konferenču iespējām – 46% norādīja, ka tiešraides konferences un tikšanās tomēr ir efektīvas. Tas ir dārgi – norādīja vien 23% respondentu. Tā vietā, 84% uzņēmumu IT vadītāji apstiprināja, ka video konferences ir ietekmējušas straujāku sanāksmju organizēšanu, 79% uzskata, ka tas ietaupa ceļošanas izmaksas, bet tikai 10% to saredz kā iespēju darbiniekiem strādāt no mājām.

 

Darbaspēka mobilitāte
74% no aptaujātajiem uzņēmumiem ļauj strādāt attālināti, taču noteiktos apstākļos. Brīvi izvēlēties, kur strādāt, pieļauj tikai 8% darba vietu un 18% ļauj strādāt vienīgi birojā.
57% respondentu norādīja, ka darbiniekam ir jāstrādā birojā, jo pastāv noteikta darba specifika. Fakts kā tāds, ka uzņēmums ir radījis apstākļus darbam birojā, un uzskata, ka nav nepieciešams kaut ko mainīt. 52% norādīja, ka mobilitāte ir kā drauds uzņēmuma datu drošībai, viena trešdaļa uzskata, ka, strādājot attālināti, tas ietekmē komandas darba efektivitāti, un ceturtdaļa uzskata, ka attālinātais darbs samazina darbinieka sniegumu.

Kā tiek sadalīta nauda?
Interesanti, ka 71% aptaujāto uzņēmumu negribīgi dalījās ar  sadalījumu statistiku IT finanšu nozarē. Savukārt otra daļa ir norādījusi, ka lielākā daļa finansējuma tiek ieguldīta programmatūrā – 31%. Aparatūra ar 26% – otrajā vietā, un tikai trešajā vietā tiek izdalīta finansēšana darbiniekiem – 20%. 19% iztērēti, lai iegādātos valsts pakalpojumus.
52% no izmaksām izmantoti, lai uzturētu ikdienas darbību, 27% veltīti uzņēmuma izaugsmei, bet 21% no IT budžeta tiek izmantots, īstenojot biznesa pārmaiņu un jaunumu ieviešanu. Maksimālais īpatsvars – 36% uzņēmumu IT budžetu izplāno pirms 1-3 mēnešiem, 33% – 3-6 mēnešus iepriekš.

Secinājumi
Galvenie pētījuma secinājumi Atea un SIC – IT vadītāji ir iesaistīti biznesa stratēģijas izstrādē, bet ir grūtības ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Tika īpaši atzīmēta “privātā mākoņa” tendence un ne tik daudzsološi izskatās arī “publiskā mākoņa” perspektīva.

Aptaujā tika atklāts nozīmīgs potenciāls mobilitātes tendencēm un IT izdevumu pieaugumam – jo īpaši darbiniekiem, tādēļ ir svarīgi uzlabot pārvaldības infrastruktūru.
Ko gan mēs varam redzēt? Jauninājumi tiek pielietoti ar zināmu piesardzību. Pāreja notiek apzināti un ar īpašu piesardzību, nevis pāragru un neskaidru startu digitalizēt visu jau rīt. Ja ir iespējas ietaupīt, tās pārsvarā tiek izmantotas. Lai gan jūs varat paši pārbaudīt, kas ir faktiski lētāk: uzticēties un mēģināt pāriet uz jaunākām tehnoloģijām, vai turpināt uzturēt vecās.